Cejojumu Apdrosinasana

Ceļojumu apdrošināšana

Unikāla ceļojumu apdrošināšana Latvijā - iegādājies Seesam e-veikalā

Ceļojums ar mugursomām pa saulaino Itāliju.

Publicēts: 12.07.2018

 

Viss sākās pavisam ierasti. Četri jaunieši– trīs vidusskolas laika draugi un viena puiša draudzene – nolēma paceļot, lai iepazītu Itāliju. Izmantojot izdevīgo “Ryanair” piedāvājumu, biļetes visiem ātri kabatā un tikai pēc tam radās lielie, nopietnie jautājumi – KĀ? KUR? KO?

Šādi ceļojumi ierasti sākas ar kopēju tikšanos un Google Drive dokumentu. Arī šis nebija izņēmums. Plānojām ceļojumu ar mugursomām un bez liekiem tēriņiem. Kā strādājošiem studentiem pieklājas, nolemjam, ka somās jāliek viss, lai nepieciešamības gadījumā varētu arī palikt tūkstošzvaigžņu viesnīcā – zem klajas debess. Ceļojuma laiks – aprīlis - Itālijā ir viltīgs mēnesis laikapstākļu ziņā un jāgatavojas dažādiem scenārijiem, tāpēc līdzi tiek ņemtas gan siltās jakas, gan snorkelēšanas piederumi. Maršruts netiek stingri izplānots, bet tiek atzīmēti daži punkti, kuros gribētos nokļūt, bet pārējais tiek atstāts laika un Itālijas labvēlības ziņā.

Pāris dienas pirms lidojuma rezervējam pirmās naktsmītnes Venēcijā, lai esam droši, ka vismaz sākumā būs vieta, kur apmesties, un varam uzsākt ceļojumu bez liekiem satraukumiem. Tuvojoties lidojumam, tiek krāmētas somas un viens otram pārjautājam, kurš ko ir paņēmis līdzi, lai kas iespējami svarīgs netiktu aizmirsts.

Visi tiekamies lidostā un esam gatavi piedzīvojumiem, kurus ceļojums mums ieplānojis atnest. Šādā kompānijā ceļojam pirmo reizi, bet jau uzreiz ir skaidrs, ka viss ir tā, kā tam vajag būt un mums ies lieliski. Kāpjam lidmašīnā un dodamies pretī piedzīvojumiem. Mūsu pirmā pietura - Itālijas viena no pērlēm - Bergamo.

Nokļūstot Italijā un izkāpjot no lidmašīnas uzreiz vēlamies nomest siltās jakas un izvilkt no somas plānākas drēbes. Kaut gan Itālijas +15 grādi nav it kā nekas īpašs, taču mums latviešiem, kuri tobrīd pieraduši pie +5, gribas uzreiz ļauties siltajai saulītei, sajusties kā tūristiem. Ielidojot iekāpjam līdz malām pilnā autobusā un braucam uz pilsētas centru, lai varētu doties tālāk uz Venēciju. Itālijā ir ļoti attīstīta vilcienu satiksme, tāpēc dodamies stacijas virzienā. Nedaudz iestiprinājušies stacijas  McDonald’s, esam apņēmības pilni nokļūt Venēcijā, tāpēc dodamies izlūkot, kāda tad ir Itālijas vilcienu satiksme. Jāatzīst, ka tā mūs iespaido, pie tam katrā stacijā ir elektronisks biļešu automāts, kur bez liekiem sarežgījumiem var iegādāties biļetes. Taču viss vienkāršais mūs neinteresē un mums, protams, vajag ko jautrāku. Stacijā iegādājamās biļetes liekas dārgas un ir sajūta, ka varētu pameklēt vai nav pieejamas kādas lētākas alternatīvas. Turpat apstaigājam kioskus un mazos veikaliņus. Vienā no tiem mums paveicas - omulīgs pārdevējs, kurš nerunā angliski, mums pārdod krietni lētākas biļetes. Sagaidam vilcienu un kāpjam tik iekšā.

Ceļš paredzēts garāks, ar pārsēšanos. Vilciens ļoti labs, ērts un priecīgi par savu izdevīgo darījumu iekārtojamies gandrīz tukšajā vagonā, lai dotos ceļā. Pēc laika sākam pētīt biļetes un domāt, kurā pieturā mums jāpārsēžas, bet ar to mums tik viegli neiet. Taču runājam diezgan skaļi un jokojamies, jo pirmās ceļojumu dienas iespaidi un emocijas dara savu. Jāatzīst, ka tas šķiet mūs arī izglāba – laikam jau saprotot, ka mēs īsti nezinam kādas biļetes paši esam nopirkuši un kā tad galu gala tikt līdz Venēcijai, mūs uzrunā latviešu meitene, kas nesen iekāpusi mūsu vagonā un sēž pavisam netālu. Arī viņa dodas uz Venēciju, izstāsta kur jāpārsēžas, lai mēs sasniegtu mūsu galamērķi. Kārtējo reizi pārliecinamies, ka latvieši patiešām ir visur.

 

 

Pienākot pārsēšanās pieturai, turamies kopā ar vilcienā satikto latviešu meiteni.  Pa visiem nokļūstam pareizajā peronā un kāpjam nākamajā vilcienā, kas mūs aizved līdz pašai Venēcijai. Ceļš diezgan garš, tāpēc, īsinam laiku ar dažādām vārdu spēlēm. Pa ceļam salīdzinam mūsu un jauniepazītās ceļa biedrenes biļetes.  Viņa, kura ne pirmo reizi dodas uz Venēciju, stāsta, ka esam nopirkuši biļetes uz pavisam citu vilcienu, kurš brauktu ar krietni lielāku līkumu un mums būtu jāpārsēžas vismaz divas reizes. Tā nu secinam, ka esam citā vilcienā, bet tā kā braucam tur, kur mums vajag, tad izliekamies, ka viss kārtibā un vilciena personāls visā garajā ceļā biļetes mums tā arī nepārbauda, tāpēc laimīgi nokļūstam Venēcijā, taču skaidri zinām, ka turpmāk biļetes gan labāk pirksism biļešu automātos.

Esam Venēcijā. Pa mazajām, šaurajām ieliņām brītiņu pamaldoties, atrodam savas naktsmītnes. Nedaudz pabrīnamies par mājas izkārtojumu, bet pa garo gaiteni un vairākām trepēm, tiekam līdz savai istabai un varam uzelpot. Noliekam mantas, iepazīstamies ar telpām un citiem mājas biedriem un dodamies pavisam nelielā vakara pastaigā.

No rīta mūsu pirmais mērķis - iepriekšējā vakarā nolūkotais pārtikas veikals. Nopērkam šo to brokastīm, ko notiesājam turpat parkā. Paēduši un tikuši pie pilsētas kartes, dodamies pastaigā un secinam, ka Venēcija patiešām ir apburoši skaista vieta, tieši tāpēc tūristu pilna jau aprīlī, kad vēl priekš itāļiem ir pavēss un īstā tūristu sezona vēl nav pat sākusies. Divas dienas pavadam baudot Venēciju, pilsētas atmosfēru un silto laiku.  Šķita, ka izstaigājām katru Venēcijas ieliņu un stūrīti, kur tūristi no tradicionālajiem apskaties ceļiem nemaz neiegriežas. Garajās rindās uz muzejiem nestāvam. Esam pietiekami zinoši jau, lai tā vietā izvēlētos nomaļākas vietas, kur pasēdēt un atpūsties, neiekļūstot tradicionālajā tūristu plūsmā.

 

  

  

 

Otrās dienas vakarā tikai puiši dodas pārbaudīt Venēcijas naktsdzīvi. Pie cigarešu automāta uzsākot sarunu ar kādu vietējo, viņi tiek uzaicināti uz slepenu bāru, jo naktsklubu un izteiktas nakts uzdzīves Venēcijā nav. Nakts izvērsās jautra - dzērieni, biljards un sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem, taču otrā rītā nācās atzīt, ka otrreiz uz šo bāru aiziet nemācētu. Patiešām slepens, jo paslēpts labi.

Pavadījuši divas dienas pilsētā, kurā mudž no tūristiem, saprotam, ka mums Venēcijas gana. Tālākā plāna īsti nav, veram vaļā Google Maps un gudrojam kur doties. Vienojušies, ka mūsu nākošais mērķis būs Florence, skatamies, kas interesants varētu būt pa ceļam. Gribam ceļojuma laikā izbaudīt kādu lauku pilsētiņu, tāpēc kartē ieraugot nelielu ezeru nolemjam, doties uz tā tuvumā esošo pilsētu.

Karte rāda, ka savu jauno galamērķi varam sasniegt ar autobusu. Domāts, darīts! Ar diviem autobusiem, pavadot ceļā gandrīz visu dienu, nokļūstam mazā pilsētiņā Barberino, kur kādā veikalā vīrietis labā angļu valodā izstāsta kā mums aiziet līdz tuvākajam McDonald’s. Gājiens gan izrādās diezgan garš, bet par spīti tam, esam super priecīgi, jo esam izkļuvuši no pilsētas un varam bez bēdu šķērsto zaļu zālīti un skatīties uz kalniem tālumā.

Paēduši secinam, ka ar mums notiek tas, no kā daudzi ceļotāji baidās - ārā jau kļūst tumšāks, esam diezgan lielā nekurienē un naktsmāju mums nav. Atrodam viesnīcu tuvākajā apkārtnē, taču tā šobrīd nestrādā. Internets šādos mirkļos ir labākais draugs un palīgs. Tas rāda, ka pie mūsu ezera ir vēl kādas naktsmājas, tāpēc dodamies turp.

Ceļš tāls, bet kas jādara, tas jādara. Nokļūstot pie norādītajām naktsmītnēm, secinam, ka būsim tikuši pie kādas novecojušas informācijas, jo arī te vārti ir ciet un uz zvaniem neviens neatbild. Saprotam, ka ir jau gandrīz nakts un šī ir tā reize, kuru pavadīsim tūkstošzvaigžņu viesnīcā. Garo ceļu gar ezeru kavē lētais itāļu vīns. Turpat arī sameklējam kādu vietiņu, kur apmesties. Teltis mums nav, tikai guļammaisi un plāni matracīši. Laikapstākļi mums ir labvēlīgi un nolemjam palikt turpat pašā ezera krastā. Iekurinām ugunskuru, papļāpājām un lienam savos guļammaisos, lai baudītu naktsmieru. No rīta visi sveiki un veseli pamostamies un priecājamies, ka mūs nav apciemojuši meža zvēri vai kādi nevēlami kukaiņi. Daži izbauda rīta peldi, pēc kuras sakrāmējam mantas un dodamies tālāk.

 

  

 

Mūsu nākamais mērķis ir skaidrs - dienas laikā tik līdz Florencei. Somas plecos un dodamies virzienā uz šoseju, kas ved uz Florenci. Ejot sāk nedaudz līt, taču nokļūstam pie ceļmalas restorāna, bet… tas vēl nav atvērts. Pēc aptuveni pusstundas mūs uzrunā laipnie restorāna īpašnieki un aicina mūs uzkavēties dārza terasē, kamēr viņi sakārto visu, lai varētu uzņemt apmeklētājus. Īsi pēc atvēršanas, restorāns ir pilns ar cilvēkiem un saprotam, ka esam nonākuši patiesi iecienītā vietā. Cenas nav zemas, bet pēc nakts ārā, esam pelnījuši labas brokastis, vīnu un minerālūdeni no stikla pudelēm.

 

 

Taču joprojām esam neziņā, kā nokļūsim līdz Florencei. Neesam kautrīgi un apjautājamies ceļā sastaptajiem cilvēkiem vai kāds gadījumā nebrauc uz Florenci.  Diemžēl nekā! Jau sākam soļot Florences virzienā, bet laime mums tomēr uzsmaida -  mūs uzrunā kāda sieviete, kura ar ģimeni dodas tajā virzienā. Viņiem gan ieplānotas darīšanas nedaudz citur, bet piedāvā mūs aizvest līdz tuvākajai pilsētiņai, no kuras tālāk ar vilcienu varēsim tikt uz Florenci.

Florencē esam vēlā pēcpusdienā un sākam atkal meklēt naktsmājas. Secinot, ka visā Florencē ir palicis tikai viens četrvietīgs numuriņš, ņemam karti un pa taisnāko ceļu dodamies viesnīcas virzienā.  Paspējām! Lija lietus, bijām saguruši, taču nolikuši mantas un nomazgājušies, saprotam, ka nedrīkst taču tā venkārši iet gulēt, esam Florencē, jāiet ārā. Taču sagurums tomēr mazina mūsu entuziasmu un nolemjam par labu vakariņām kādā kafejnīcā, īsai pastaigai un naktsmieram.  No rīta neliela pastaiga pa Florences centru, kas ir atkal pārpildīts ar tūristiem, ka uzreiz top skaidrs, kāpēc bija tik grūti dabūt naktsmītni.

Mūsu nākamais mērķis ir Elbas sala. Atkal gandrīz diena ceļā, bet veiksmīgi nokļūstam Livorno un no turienes kuģīts mūs aizvizina uz Elbu. No rīta esam norezervējuši AirBnB dzīvokli, vakarā veiksmīgi tajā ierodamies, veikali jau ir ciet, vakariņās īsti nekā nav, bet izlīdzamies ar to, kas somās palicis un dzīvoklī atrodams. No rīta gan pirmais darbs skaidrs – uz pārtikas veikalu.

Elba ir salīdzinoši maza, kalnaina saliņa ar brīnišķīgām ainavām un nelielām pilsētiņām. Ar vietējo autobusu nokļūstam līdz lielākajai salas pilsētai. Tur noīrējam auto, lai varam apbraukāt salu un plānot savu laiku pēc pašu vēlmēm. Pirmais noīrētais auto gan tālāk par lielveikalu mūs neaizved, tāpēc tiekam pie maza FIAT markas auto, kurš mums godam kalpo nākamo divu dienu garumā.

 

  

 

Ceļojums strauji tuvojas noslēgumam, divas dienas iepazinuši Elbu, izbaudījuši sauli un  skaistās salas pludmales, dodamies atpakaļ uz Bergamo, kur jau nākamā rīta pulksten 6:00 ir mūsu lidmašīna uz Rīgu. Nododam auto, atkal kāpjam kuģī, nokļūstam Livorno. Taču izlemjam, ka ja jau esam nonākuši tik tālu, tad pa ceļam jāpiestāj apskatīt Pizas tornis un tikai tad jādodas uz Milānu.

 

 

Milānā esam vakarā, taču līdzīgi kā Pizā, dodamies apskatīt galveno tūrisma objektu – Milānas katedrāli. Šeit pavadām pēc iespējas vairāk laika, lai tikai ar pēdējo autobusu nokļūtu uz Bergamo lidostu un nebūtu jāmeklē naktsmājas. Lidostā esam naktī, tāpēc ņemam savus guļammaisus un kopā ar citiem snaužam turpat uz somām lidostas gaitenī. Sagaidām kad varam doties tālāk gaidīt savu lidojumu lidostas gaiteņos. Kārtējā McDonald’s maltīte, suvenīri un kāds našķis ģimenēm līdz lēnām pienāk laiks kāpt lidmašīnā un doties mājās.

 

 

Pēc pāris stundām priecīgi un saguruši nosēžamies Rīgā. Pavadītas piedzīvojumiem pilnas dienas, kuras vienmēr ar prieku atcerēsimies. Secinam, ceļošanai šādā sastāvā nav ne vainas un sarunājam jau pavisam drīz plānot nākamo braucienu. Ak jā, un nav jau gluši tā, ka ēdām tikai McDonald’s. Izbaudījām arī itāļu picas, pastas, saldējumus, jūras veltes un visādus citus gardumus. Itālija mūs uzņēma labāk kā bijām plānojuši, tāpēc ar prieku tur atgriezīsimies!

 

Mūsu piedzīvojums kartē izskatās aptuveni šādi: