Cejojumu Apdrosinasana

Ceļojumu apdrošināšana

Unikāla ceļojumu apdrošināšana Latvijā - iegādājies Seesam e-veikalā

Ceļojums ar bērniem uz Ēģipti.

Publicēts: 4.06.2018

 

Atvaļinājums Ēģiptē. Ir bērni.

Neesam pieskaitāmi kaislīgiem ceļotājiem, bet reizi pa reizei arī mums patīk izrauties un doties tuvākos vai tālākos izbraucienos. Kā jau visi bērnu vecāki, ceļojumus iedalām divās kategorijās ar un bez bērniem. Jāatzīst, ka mūsu pirmie mēģinājumi ceļojumiem, kas ietilpst kategorijā “ar bērniem” atstāja tik dziļas pēdas, ka tālākam ceļojumam “saņēmāmies” tikai tad, kad mūsu dāmas jau bija nopietnākā vecumā.

 

“Man pavisam droši tagad ir skaidrs, kāpēc viņi ceļo vecumdienās… “

 

Mūsu pirmais “ar bērnu” ceļojums nebija ilgs, taču nogurdinošs gan – pāris dienas Tallinā, dodoties ceļā ar auto. Neskatoties uz cītīgo plānošanu, tā bija pozitīvākā ceļojuma daļa. Tai sekoja no šodienas skatu punkta diezgan paredzama sadaļa – mūsu pusotrgadniece izmantoja katru iespēju, lai skrietu ar kājām, pilnīgi atsakoties sēdēt ratos, līdz ar to atpūtu baudot tikai mūsu rokās. Likumsakarīgi, ka mūsu laimīgākie brīži pagāja braucot pa Tallinas ielām ar auto, jo tad topošā maratoniste beidzot gulēja. Spilgti iespiedusies prātā, vīra smagā nopūta un tai sekojoša piebilde pēdējā mūsu ceļojuma rītā, brokastojot viesnīcā, kur sastapām jauku vācu izcelsmes pensionāru kompāniju skaļi čalojot: “Man pavisam droši tagad ir skaidrs, kāpēc viņi ceļo vecumdienās. Viņi var ceļot bez bērniem… “.

 

Skaidrības labad jāsaka, ka tik traki jau nebija. Pēc tam, kad sagaidījām mūsu otro atvasi un tā skrēja jau nedaudz pati ar savām kājām, pamēģinājām atkal paceļot ar auto uz tuvajiem kaimiņiem – Nidu, Kuršu pussalā. Bijām jau mazliet vairāk pieredzējuši un tagad jau ar divām straujām jaunkundzēm 2 un 4 gadu vecumā. Lai nebūtu jānes, bijām apbruņojušies ar riteņiem. Rezultātā, kāpām Raganu kalnā, nesot gan jaunkundzes, gan … riteņus. Protams, brauciens bija skaists, bērni laimīgi, vecāki – noguruši.

 

Mūsu lielais notikums – ceļojums ar bērniem, lidojot uz izvēlēto galapunktu, pienāca, kad mūsu dāmas bija jau skolas vecumā – 8 un 10 gadu vecus. To, ka beidzot vajadzētu kopā ar bērniem doties garākā ceļojumā, tur, kur saule silda arī ziemā, bijām ar vīru pārrunājuši jau kādu laiku, pie tam traumējošās pirmās reizes jau bija aizmirsušās, bērni paaugušies un krietni patstāvīgāki. Un pienākot ziemai, kas Latvijā drīzāk nozīmē lietus sezona, nolēmām, ir īstais laiks. Ceļojuma plānošanu uzsākām novembra vidū un vēlējāmies jau ap Ziemassvētkiem doties ceļā. Pirmais pārsteigums – nav nemaz tik daudz vietu, kur pēc pāris stundu lidojuma, ziemas vidū var sastap sauli. Veicot īsu aptauju starp draugiem un radiem, cīņā par galamērķi starp Kanāriju salām un Ēģiptes kūrortiem uzvaru guva Hurgada (Ēģipte). Pēc ikdienas straujā skrējiena mūsu vēlme bija maksimāli izbaudīt sauli un laisku atpūtu, pavadot to visiem kopā.

 

Ņemot vērā faktu, ka bijā izlēmuši doties ceļojumā, kad visa pasaule izbauda brīvdienas un kaut kur dodas, pie tam izvēlamies galamērķi mēnesi pirms došanās ceļā, lūkojam atrast visizdevīgāko piedāvājumu arī no finansiālās puses. Sadarbība ar ceļojumu aģentūru izvērtās ļoti veiksmīga – pēc nelieliem meklējumiem un izpētes darbiem, atradām ļoti labu piedāvājumu ģimenei, taču ar lidojumu nevis no Rīgas, bet no Viļņas. Nolēmām, ka tās pāris stundas ceļā uz sauli un jūru, ko pavadīsim auto līdz Viļņai un atpakaļ būs lieliska uvertīre ceļojumam, kā arī atgriežoties ļaus mums vieglāk pierast pie pelēkā un monotonā skata laukā pa logu.

 

Izvēloties viesnīcu mums bija daži, bet būtiski nosacījumi – pirmā līnija jeb pie jūras un apsildāms baseins, vēlams ūdensatrakciju parks. Visi nosacījumi ietilpa izvēlētajā piedāvājumā, pie tam aģentūras meitene cītīgi atbildēja uz maniem neskaitāmajiem jautājumie par un ap Ēģipti un viesnīcu piedāvājumu. Izskoloti no draugu un radu puses par slaveno ēģiptiešu tirgošanās mākslu, uzreiz pēc Ziemassvētkiem devāmies ceļā. Jāpiemin ne mazāk būtisks fakts, ka, ja vēlaties ceļot uz Ēģipti svētku periodā, tad atkarībā no viesnīcas, taču visiem viesiem ir papildu maksa par Ziemassvētku vai Jaunā gada vakariņām. Summa ģimenei nav maza, tāpēc šo niansi būtiski noskaidrot vēl pirms ceļojuma iegādes.

 

 

No Viļņas līdz Hurgadai ir vien 4 stundu lidojums - tas bija būtisks faktors izvēloties mūsu ceļojuma mērķi, jo mūsu jaunākajai atvasei tas bija pirmais lidojums. Lai tas noritētu pēc iespējas veiksmīgāk, bijām sagatavojušies, paņemot līdzi gan planšeti ar multfilmām un spēlēm, gan pasūtot ēdienu jau iepriekš, lai nebūtu jāgaida, kad apkalpos pārējos pasažierus. Jāatzīst, ka visnepatīkamākais moments visa ceļojuma laikā mūsu mazajai ceļotājai bija nosēšanās. Diemžēl viņa bija īsi pirms došanās ceļā saķērusi kārtējās iesnas, kas lika sevi manīt. Taču to pārvarot tikām atalgoti. Izkāpjot no lidmašīnas, saule sirsnīgi mūs sveicināja. Pat neticami škiet, ka tikai pirmas dažām stundām pametām Rīgu, kurā bez mitas lija un īsti jau vairs nevarēja saprast rīts vai vakars, jo tumši pelēkā nokrāsa bija vienādi drūma visas diennakts garumā. Jāatzīst, līdz ar pirmo minūti pazuda arī mana lielākā baža – vai Ēģiptes ziema tomēr mums pēc saules un siltuma izslāpušiem ziemļniekiem neliks vilties. Gaisa temperatūra + 26 grādi pēc Celsija bija tieši tas, kas  decembra beigās mums bija vajadzīgs.

 

Nelielu ministināšanos piedzīvojam par vīzu jautājumu. Tās nebijām iegādājušies iepriekš un sapratām, ka daļai mūsu ceļabiedru tomēr vīzas jau ir. Taču tas bija pavisam nesāpīgi un vienkārši, turpat lidostā iespēja iegādāties vīzu var ļoti ātri, tāpēc līdz ar citiem nonākam pie saviem čemodāniem pie bagāžas saņemšanas punkta. Jāatzīst, ka bagāža mums bija bagātīga - katram par vidēja izmēra čemodānam. Lai gan sākotnēji šķita, ka neko citu kā peldkostīmu un tā dēvētās iešļūcenes līdzi nevajadzēs, tomēr nepieciešamo lietu skaits savācas apjomīgāks, jo bijām jau pabrīdināti, ka decembra mēnesī vakari Ēģiptē mēdz būt vēsi, līdz ar to līdzi jābūt gan kādam džinsu pārim, gan plānai virsjakai. Un jāatzīst, ka noderēja, tāpat kā arī prāvais skaits ar dažādiem saules aizsardzības līdzekļiem.

 

– pārbaudes un kontroles katrā viesnīcā ir obligātas, tiek pārbaudīts ikviens transportlīdzeklis, svešiniekiem iekļuva teriotrijā nav iespējama.

 

Nokļūšanu lidostā organizē tūroperators, kurš sagaida turpat lidostā, tik vien jāzina kā savas viesnīcas nosaukums. Viesnīca jau no pirmā mirkļa radīja iespaidu, ka esam gaidīti un ne mirkli nelika nožēlot izvēli. Turpmākās 10 dienas pavadījām nedaudz ar paradīzes sajūtu. Bijām gatavi, ka nāksies tirgoties par labāku nummuriņu, taču tas bija ideāls, ar atsevišķu telpu bērniem, sagatavots, tīrs un ļoti labā vietā. Ceļojot uz Ēģiptes kurortiem jārēķinās, ka viesnīcas teritorija ir milzīga un nummuriņa atrašanās vieta šajā kompleksā arī noteiks to, cik ātri nokļūsiet atvaļinājumam būtiskākajos punktos – ēdināšanas zona un baseins. Personāla attieksme korketa un neuzbāzīga, dzirdētie stāsti par nemitīgo vēlmi nofotografēties mūs nepiemeklēja. Un kas arī ne mazāk būtiski – ne mirkli nebija bažas par to, ka drošības jautājumi nav prioritāri – pārbaudes un kontroles katrā viesnīcā ir obligātas, tiek pārbaudīts ikviens transportlīdzeklis, svešiniekiem iekļuva teriotrijā nav iespējama.

 

Jāatzīst, ka jau pirmajās dienās nonācām pie secinājuma, ka izvēlēties viesnīcu ar akvaparku teritorijā šajā gadalaikā nav lietderīgi. Lai gan daži aktīvisti to tomēr izmantoja ikdienas, aukstais ūdens, kas jābauda šļucot pa trubām, liek ļoti ātri atgriezties un nobāzēties pie apsildāmā baseina, kur faktiski notiek visas dienas aktivitātes kopā ar animatoru komandu. Ja pirmajās dienās animatoru aicinājums iesaistīties dažādās nodarbībās – ūdensaerobikas, vēderdeju, zumbas, ūdenspolo, u.c. – šķiet nepiemērotas mūsu ziemļnieciskajai būtībai, kura alkst pēc saules un miera, tad jau pēc pāris dienām saproti, ka šajās nodarbības vari gūt ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī jaunus draugus, pie tam darīt to visu kopā ar bērniem ir dubultforši. Burvīgi arī bija ikvakara šovi viesnīcas amfiteātrī, kas kļuva par mūsu vakaru tradicionālo notikumu. Tur baudījām gan akrobātu, gan ēģiptiešu tradicionālo deju priekšnesumu, gan smējāmies līdz asarām komēdiju vakarā.

 

Lai pierādītu, ka visi ceļi ne tikai ved uz Romu, bet arī uz Ēģipti, piedzīvoju arī kādu pārsteigumu - pie baseina sastapu bijušo kolēģi ar ģimeni, kuru pēdējo reizi biju satikusi  pirms gadiem 17. Pasaule ir maza un tā patiešām satiekas pie silta baseina Ēģiptē.

 

Lai izkrāsotu mūsu nu jau saulaino ikdienu pie baseina, izvēlējamies arī dažus no tūroperatoru piedāvātām izklaidēm. Devāmies dienas izbraucienā ar jahtu uz Paradīzes salu, kurā smiltis ir tik smalkas gandrīz kā Rīgas jūras līcī, pa ceļam izmēģinot gan snorkolēšanu jūras vidū, gan baudot skatus zem ūdens speciāli izbūvētajā jahtas daļā, kas ļauj caur stiklu vērot košas zivis visās varavīksnes krāsās, ieraudzīt milzu gliemežvākus, skaistos koraļļus un sastapties aci pret aci ar raju. Šis brauciens kompensē to, ka pludmale pie mūsu viesnīcas ir, taču tā īsti nav baudāma un jūras košos iemītniekus nav iespējams apskatīt.

 

 

Snorkelēšana gan izvērsās par piedzīvojumu, jo diena ir vējaina un ūdens nemierīgs. Mazā meita atmeta domu par snorkelēšanu ļoti ātri, savukārt vecākā bija krietni pārliecinātāka par sevi un kopā ar instruktoru un pārējiem bērniem ieleca ūdenī apbruņojusies ar masku, trubiņu, pleznām un drošības vesti.  Taču pēc brīža viņa atgriezās pie manis un māsa uz jahtas, jo maska tomēr laida garām ūdeni un bija jāpievelk stingrāk. Kad esam to izdarījuši, instruktors ar pārējiem bērniem jau ir ļoti tālu un arī tētis ir nodevies koraļļu aplūkošanā. Pie tam vienu laist meitu neesmu gatava un pati arī neesmu sajūsmā par viļņiem, kas spītīgi sitas pret jahtu. Tad nu mums tiek piegādāta motorlaiva, kura atrodas turpat drošības dēļ un tiekam lepni vizinātas ar to pie snorkolētājiem. Šajā īsajā braucienā man top skaidrs, ka ūdenī es nelekšu un savu bērnu tur arī nelaidīšu. Viļni ir diezgan biedējoši, ūdens kā jau ūdens, varētu teikt kā Latvijā vasarā, taču tas sāļums, kas sitas mutē kopā ar ūdeni un no kura nav iespējams izvairīties, mazina jebkuru vēlmi ļauties šai avantūrai. Pie tam līdz jahtai atpakaļ būs jātiek pašu spēkiem un tas nu šķiet parāk bīstami. Tā nu ne tikai neļauju meitai atgriezties ūdenī, bet arī savācam kādu pārbijušos meiteni no bērnu bariņa, kura iekrampējusies glābšabas riņķī tā, ka nevaram viņu iecelt laivā.

 

 

Peldi sāļajā ūdenī izbaudam jau Paradīzes salā. Sāls daudzums ir tik liels, ka mati pēc tam žustot kļūst tik stīvi kā iecināti ar kartupeļu cieti, bet peldkostīms un šorti žūstot nemaina formu. Par neizdevušies snorkelēšanu vecākiem pienākas sods. Nu tā vismaz domāja mūsu vecākā meita un pēcāk neizbēgami nākas iegādāties viņai pleznas, lai padarītu peldi viesnīcas baseinā jestrāku.

 

Tāpat pēc pāris dienām dodamies dažu stundu braucienā uz tuksnesi, lai izbrauktu ar kvadracikliem un tad jau dotos dziļāk tuksnesī apskatīt beduīnu apmetnes, kā arī satiktu kamieļus. Kvadraciklu braucienam esam saģērbušies pa plānu. Vējš ieskrienas pamatīgi un pluina mūs. Brauciens vairāk kā simbolisks, taču, ja tā ir jūsu pirmā satikšanās ar kvadraciklu – ir tīri interesanti. Taču tuksnesis nav gluži tāds, kā manīts Holivudas filmās. Smiltis pelēkas, daudz vecu būvgružu un vēja dzītu atkritumu. Redzēt īsti nav ko, līdz ar to visu cerību liekam uz beduīnu apmetnes apmeklējumu. Taču ceļš līdz tai ir tāls, paugurains, braucot džipā bērniem paliek slikti un kāds ukraiņu pāris pat lūdz apstāties, jo viņu atvase sāk vemt. Uz lūgumu braukt lēnāk, vadītājs un grupas gids paskaidro, ka tad nekur neaizbrauksim un turpat arī paliksim. Tas ir tuksnesis un tādi ir tuksneša iekarošanas noteikumi. Zili zaļi nokļustam pie beduīniem, taču apmetne liekas tukša un vairāk kā tūrisma objekts nevis apdzīvota. Ir interesanti protams dzirdēt par beduīni dzīvi un iztikšanu, kamieļu audzēšanu un bērnu audzināšanu, taču visgaidītākais brīdis – jāšana ar kamieli ir tikai dažu desmitu metru gara pastaiga, kurā satraucošākais mirklis ir kamieļa piecelšanās un apsēšanās. Noturēt sevi un bērnu seglos tajā brīdī nav viegli. Taču jaunākās meitas vēlme ir piepildīta. Pēc beduīnu tējas un ūdenspīpes baudīšanas, dodamies atpakļceļā un atgriežamies sākumpunktā. Šoreiz zili zaļi ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Laikam vienkārši nepaveicās, jo runājot ar citiem  ceļotājiem jau viesnīcā, saprotam, ka var arī savādāk, pa smuko. Taču kamieli satikām un tuksnesi redzējām.

 

 

Tomēr gribot negribot nākas atzīt, ka mūsu mīļākā vieta ir viesnīca, ne tikai tās sakoptās vides dēļ, bet arī siltā baseina un ...saldējuma, picu, pankūku un virtuļu, kā arī citu daudz veselīgāku ēdienu dēļ. Slaidās līnijas ievērošana nav domāta atpūtai viesnīcā ar viss  iekļauts nosacījumiem, taču bērniem tā bija lielākā laime, kas jebkad piedzīvota. Un arī pieaugušajiem, kuri reizums tomēr mēģina piedomāt, ko ēst, izvēle bija lieliska. Taču saprotu, ka tā ir lieta, kas no viesnīcas un viesnīcu atšķiras un lai sameklētu īsto, patiešām ir vērts veltīt laiku aprunājoties ar draugiem un konsultējoties ar tūroperatoru.

 

Ceļojot ar bērniem noderēs arī aptieciņā līdzi vēderam paredzētās zāles, kas palīdz noregulēt mikloforu, kā arī cīnās pret citām vēdera kaitēm. Tādas piemeklēja arī mūs, neskatoties uz to, ka bijām jau nedēļu pirms došanās ceļā lietojuši pēc ārsta ietiekuma probiotiķus. Jāatzīst, ka mūs šīs vēdergraizes piemeklēja vieglā formā, bet tas, ka mums bija nepieciešamie medikamenti līdzi, palīdzēja naktī, kad viens pēc otra bērni pamodās un nāca pie mums, lai paziņotu, ka sāp puncis. Nācās iepazīt arī tirgošanās prasmes aptiekā – jārēķinās, ka arī šeit ēģiptieši nekautrējas nosaukt krietni augstāku cenu un varat izmēģināt kaulēšanās prasmes par tām, cik nu jūsu pacietība un arī pieklājība ļauj.  Man apjausma nāca par vēlu, kad par pāris precēm aptiekām samaksāju bargu naudu ar pārliecību, ka šeit tak nevarētu būt pieklājīgi tirgoties.  Taču mierina doma, ka, ja nu kaut ko esi piemirsis mājās, nopirkt var turpat viesnīcas teritorijā. Līdzās nelielam suvenīru, pārtikas un ikdienas preču veikalam. Vārdu sakot, viesnīcas teritorijā varat iegādāties gandrīz visu un ja būsiet atlidojuši tikai ar rokas somiņu, viss būs kārtībā.

 

Tāpēc pirmās dienas ieteiktu baudīt sauli un iepazīt ēģiptiešu tirgošanās mākslu un doties iepirkties tikai kādā trešajā dienā.

 

Vēlme pārdot jebkur un jebko ir jūtama, bet tā samazinās proporcionāli pieaugot jūsu ādas iedeguma pakāpei. Skaidrs, ka tas, kurš jau ir iedzīvojies un saules devu uzņēmis arī nebūs tik viegli vairāk pārliecināms objekts. Un kāpēc gan pūlēties, ja katru dienu viesnīcā iebrauc jauni klienti. Tāpēc pirmās dienas ieteiktu baudīt sauli un iepazīt ēģiptiešu tirgošanās mākslu un doties iepirkties tikai kādā trešajā dienā. Visu paspēsiet, arī iegādāties izklaides braucienus bērniem un par daudz izdevīgāku cenu nekā pirmajā dienā, kad saņemsiet neskaitāmus piedāvājumus ar “īpašām” atlaidēm zem saukļa “tikai šodien un ja pērkat uzreiz”.

 

Mūsu ceļojuma viens no notikumiem, kas bija kalendāra iezīmēts – Jaunā gada sagaidīšana. Kā jau minēju, tas ir obligāti papildu apmaksāts pasākums. Taču tā kā sagaidījām Jauno gadu sestajā mūsu ceļojuma dienā un bijām jau saules, ēdienu un dzērienu nogurdināti, tad īpaši svētku izklaides nemaz mūs nevilināja. Izbaudījām skaista svētku vakariņas, bērni priecājās par spožām svētku cepurēm un citiem atribūtiem, taču pusnakti sagaidīt nebija viņiem spēka un devas pie miera pirms tās. Vēderdejas un dažādus šovus jau bijām baudījuši viesnīcas amfiteātrī katru vakaru un līdz ar to pārsteiguma moments jau bija zudis. Tāpēc pēc pavisam neliela, latviešu mentalitātei nepieņemami maza salūta bijām gatavi doties pie miera arī mēs ar vīru, taču vienlaikus bijām pateicīgi par iespēju mierīgi vakaru izbaudīt bez rosola griešanas un netīro trauku kaudzes.

 

Būt kopā un izbaudīt to, cik forši ir Tavi bērni, cik lieliska ir Tava ģimene un ka labai laika pavadīšanai nav nepieciešama liela draugu kompānija –  noteikti bija šī ceļojuma absolūtā pievienotā vērtība. Bet apstākļi – saule, jūra, baseins – to papildināja vislabākajā iespējamā veidā. Neslēpšu – atvadīšanās no viesnīcas un atvaļinājuma bija ar asarām acīs un pārliecību, ka atgriezīsimies.